Uz ādu.

Pastiprinoties asinsritei masējamā āda kļūst veselīgi sārta un vingra. Pieaug tās aizsarg spēja pret mehāniskām un temperatūras iedarbībām. Glaudīšana veicina limfas kustību limfvados un palīdz likvidēt venozo stāzi. Šie procesi notiek ne tikai tajos asinsvados, kas atrodas masējamās virsmas laukumā, bet arī tajos, kas atrodas tai blakus. Šāda atsūcošā masāžas iedarbība tiek skaidrota ar spiediena samazināšanos masējamos asinsvados. Paaugstinot ādas muskuļu tonusu, masāža uzlabo ādas izskatu, padarot to gludu un elastīgu.

Uz locītavām.

Masāžas ietekmē uzlabojas locītavu un tuvu atrodošos asinsvadu asins apgāde, paātrinās sinoviālā šķidruma veidošanās un kustība, un rezultātā saites kļūst elastīgākas.

Uz asinsvadu un limfātisko sistēmu.

Īpaši ir jāatzīmē masāžas ietekme uz ādas kapilāru sistēmu, kas pilda vielmaiņas funkcijas starp asinīm un tās apkārtējiem audiem (limfu). Masāža izsauc kapilāru atvēršanos, bet masējamo un tuvu atrodošos ādas laukumu temperatūra paaugstinās no 0,5 līdz 5 grādiem, kas paātrina oksidēšanās-reģenerācijas procesus un veicina intensīvāku audu apgādi ar asinīm.

Uz nervu sistēmu.

Masāža iedarbojas uz perifēro un centrālo nervu sistēmu. Brīdī, kad tiek masēta āda, nervu sistēma pirmā reaģē uz mehānisko kairinājumu. Rezultātā, nervu sistēmā novirzās vesela impulsu plūsma no daudziem nervu galu orgāniem, kas uztver spiedienu, taustes un dažādus temperatūras kairinājumus.

Uz elpvadu sistēmu.

Regulāra masāža, ko veic noteiktu laika posmā, labvēlīgi ietekmē gludo plaušu muskulatūru, veicinot nosacītu refleksu veidošanos.

Uz vielmaiņu.

Veicot masāžu tieši pēc fiziskās slodzes, slāpekļa vielu izdalījums pieaugs par 15%. Turklāt masāža, kas tiek taisīta pēc muskuļu darba, paātrina pienskābes izdalīšanos no organisma.

Uz muskulatūras sistēmu.

Masāža uzlabo asinsriti un labvēlīgi ietekmē skābekļa piegādi uz muskuļiem, veicina oksidēšanās-reģenerācijas procesus. Turklāt muskuļi kļūst elastīgāki, uzlabojas to saraušanās funkcija, no tiem labāk iziet apmaiņu produkti. Masāža ietekmē arī muskuļu tonusu, turklāt, atkarībā no pielietojamo paņēmienu raksturiem, šī ietekme var būt tieši pretēja. Tas nozīmē, ka var panākt muskuļu tonusa palielināšanos (masāžas paņēmienus veicot ātrā tempā un virspusēji, turklāt masāžas seansam ir jābūt īsam), kā arī tā samazināšanos (masāžas paņēmienus veicot lēnā tempā, ilgāk un ar lielāku spēku).

Masāža veicina nogurušā muskuļa spēku atjaunošanu un paaugstina tā darbspēju. Piemēram, 5 minūšu ilga masāža ietekmē muskuli labāk nekā 20 minūšu gara atpūta. Nogurušā muskuļa darbspēja pēc masāžas pieaug 3 – 7 reizes. Pat 40 sekunžu masāža (velšana un nopurināšana) cīnītājiem pārtraukumos starp cīņām palielina masējamās rokas delnas locītavas spēku par 3,2 kg salīdzinājumā ar nemasējamās rokas palielinājumu par 0,4 kg.

Traumas, muskuļa vai tā inervācijas nerva saslimšanas gadījumos, masāža brīdina tā atrofijas attīstīšanos.

Uz organisma funkcionālo stāvokli.

Pastāv pieci galvenie masāžas organisma funkcionālā stāvokļa iedarbības tipi: tonizējošais, nomierinošais, trofiskais, energotropiskais, funkciju normalizācija.

Nepieciešams atcerēties, ka daudzkārtēji veicot masāžu, Jums uz to var izstrādāties un nostiprināties nosacījuma reflekss.