Mani sauc Aleksejs Titovs. Dzīvoju Rīgā, bet mans pamatdarbs atrodas brīnišķā kūrortpilsētā Jūrmala. Jūrmalā arī apgūstu medicīnu Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžā, kur studēju budžetā. 

Aprakstīšu ceļu, pa kuru es nonācu pie masāžas mākslas – mana sirds aicinājuma.

Kādreiz man bija veiksmīga karjera viesnīcu industrijā, taču darbs nenesa gandarījumu. Bija pienācīga peļņa, taču trūka sajūtas, ka mans darbs nāk par labu cilvēkiem. Trūka tā, pēc kā tiecos no agras jaunības…

Bērnībā es ļoti bieži un smagi slimoju. Savu vienaudžu vidū izcēlos ar garu augumu, kas asi kontrastēja ar neveselīgu kalsnumu, kā arī bālumu un pašpaļāvības trūkumu. Astmas akūtajos gadījumos, nevarēju paiet pat desmit soļus bez atdusas, bet daudzas naktis pavadīju četrrāpus vai guļot uz augstiem spilveniem gandrīz sēdus stāvoklī. – Tā bija vieglāk elpot! Tādu faktoru dēļ kā ļoti vāja muskuļu korsete, mazkustība un virkne kompleksu, neapzināti metu kūkumu. Pat skolā sēžot pie sola, nepārtraukti locīju savu muguru tās lējējā daļā, atkal ar mērķi neizcelties klases biedru vidū. Tas viss negatīvi ietekmēja manu stāju. Man bija desmit gadi, kad mani vecāki pārtrauca akli sekot tradicionālās medicīnas pārstāvju norādījumiem, jo imunitāte palika arvien vājāka, bet manu slimību pušķis kļuva arvien kuplāks. Daļēji tas izrieta no mana organisma piesātinātības ar zālēm, daļēji no tā, ka es stabili uzskatīju sevi par slimu. Man pat piedāvāja noformēt invaliditāti. Mans toreizējais motīvs materiāli palīdzēt savai ģimenei uz invaliditātes pabalstu rēķina ņēma virsroku, taču vecāku dzelzs gribasspēks un ticība brīnumam pasargāja mani no tā. Es sāku iet baznīcā, izmēģināju dažādas netradicionālās medicīnas metodes, pārliecinājos par milzīgu ārstnieciskās masāžas dziedniecisku spēku. Liela loma manā izveseļošanās ir karatē, ar ko toreiz notika mana pirmā iepazīšanās. Trenera iejūtīga, bet vienlaikus pietiekami stingra attieksme pret saviem vienaudžiem, palīdzēja atmest izdomātus kompleksus. Veselība uzlabojās, kā rezultātā, liecības sāka greznoties maksimālās atzīmes sportā. Šie veselību veicinošie un garu stiprinošie pasākumi kopsummā palīdzēja atklāt arvien jaunus dzīvesprieka aspektus sevī. Jau toreiz sapratu, ka īstas cilvēka veselības pamats slēpjas viņa neatkarībā un gara brīvībā.

Absolvējot vidusskolu, mēģināju iestāties psiholoģijas fakultāte. – Saņemot izglītību, vēlējos palīdzēt cilvēkiem šķēršļu pārvarēšanā. Neizturot tikai vienu no iestājeksāmeniem (matemātikā), galu galā pieņēmu lēmumu atstāt aizraušanos ar psiholoģiju vaļasprieka statusā un iestāties RTU Valodu Institūta tulku fakultātē. Studējot dienas nodaļā, pirmos trīs gadus strādāju Latvijas Nacionālās Operas publikas apkalpošanas sektorā, kas arīdzan ietekmēja manu interesi par cilvēka ķermeņa iespējām. Amats ko ieņēmu, sniedza burvīgas iespējas redzēt visus to gadu iestudējumus. Atceros, kā vērojot baleta solistu grāciju, katru reizi sajutos tik neveikls, ka bieži vien tas man kalpoja par stimulu tajā pašā dienā rast nedaudz laika lokanības vingrinājumiem! Studiju pēdējos gados sākās manas darba gaitas viesnīcu industrijā. Pateicoties raksturīgai man neatlaidīgai vēlmei tiekties un sasniegt visaugstāko profesionalitātes līmeni, lai arī kurā nozarē nebūtu nodarbināts, kāpšana pa karjeras kāpnēm bija pastāvīga un veiksmīga. Strādājot lielā viesnīcā, man bija visas iespējas izmantot savas zināšanas psiholoģijā ar mērķi ātrāk rast pareizu pieeju viesiem. Turklāt, varēju aktīvi pielietot savas valodu zināšanas.

Kas tad tomēr lika nomainīt profesiju un atteikties no diezgan labi apmaksāta darba perspektīvā nozarē? Atskaitot augstākminētos iemeslus, mūsu ar sievu bērni šeit nospēlēja ļoti būtisku lomu. Kā dēlam, tā arī meitai kopš dzimšanas bija novērojams paaugstināts muskuļu tonuss. Protams, ka griezāmies pēc palīdzības pie profesionālās masieres. Rezultāti no viņas padarītā darba iedvesmoja mani pašu dažreiz masēt (toreiz vēl tikai instinktīvi) bērnus, sievu un citus radiniekus. Es sāku saprast, ka man ļoti patīk to darīt, taču par lielāku dzinējspēku man toreiz kalpoja cilvēku atzinības. Paklausot dažiem padomiem, izgāju klasiskās masāžas kursus. Kādu laiku turpināju strādāt divos darbos, bet cik ļoti gribējās visu savu laiku veltīt masāžām! Šeit palīgā atkal nāca karatē. Nodarbojoties ar pilna kontakta, ārkārtīgi stingru, bet nebūt ne nežēlīgu pret citiem karatē veidu, es arvien dziļāk saprotu, ka praktiski visus šķēršļus savā ceļā cilvēks uzstāda sev pats. Ne jau tavs pretinieks ir tavs lielākais ienaidnieks (īstenībā nemaz nav), bet tādas tevis paša īpašības kā slinkums, apņēmības trūkums, bailes. Tieši šīs īpašības neļāva man ziedot šķietamu stabilitāti un sākt attīstīties jomā, kurā es saskatīju savu aicinājumu. Paļaujoties uz Dieva žēlastību, apņēmos visus savus spēkus, būdams tehniskais tulks pēc izglītības, veltīt ķermeņa valodas apgūšanai. Cik tas tomēr ir interesanti atpazīt tikko dzirdamus ķermeņa čukstus, vai otrādāk saklausīt tā kliegšanu un saucienus pēc palīdzības! Esmu bezgalīgi laimīgs, ka mans darbs vienlaikus ir mans vaļasprieks. Tādēļ sistemātiski bagātinu savas zināšanas un iemaņas, apmeklējot seminārus, uzzinot jaunas tehnikas un autoru metodikas, kā arī tiekoties ar kolēģiem.

Kas attiecās uz pašu mājas lapu, esmu to izveidojis, lai sniegtu nelielu priekšstatu par masāžas veidiem, vēsturi, labvēlīgu ietekmi. Pastāv ārkārtīgi daudz masāžu veidi, bet šeit ir aprakstīti tikai tie, kurus esmu mācījies, pārvaldu un piekopju savā praksē. Mājas lapa aicina atcerēties par nepieciešamību rūpēties par savu ķermeni, jo vesels gars mājo tikai veselā miesā!

Pielikšu visas pūles, lai padarīto savu mājas lapu interesantu gan tiem, kas regulāri ļaujas masāžas labvēlīgai ietekmei, gan tiem, kas tikai sāk iepazīties ar burvīgu masāžas pasauli!

No sirds priecāšos Jūs redzēt vizītēs pie manis!

No related posts.

Related posts brought to you by Yet Another Related Posts Plugin.